Tiešraides no aizsargājamu putnu ligzdām 2018. gadā

nodrošina Latvijas Dabas fonds

Latvijas Dabas fonds jau septīto sezonu (kopš 2012. gada) pie aizsargājamo putnu ligzdām izvieto interneta tiešraides kameras – gan sabiedrības izglītošanai, gan pētniecības nolūkos. Šobrīd tiešraidē var vērot astoņas ligzdas: jūras ērgļu ligzdu Durbes novadā, jūras ērgļu ligzdu Ziemeļkurzemē, ūpju, vistu vanagu, melno stārķu ligzdu un divas mazo ērgļu ligzdas Zemgalē.

Visas tiešraides kameras vienā logā

Tiešraides no aizsargājamo putnu ligzdām Tevi priecē, pateicoties daudzu brīvprātīgo darbam un sabiedrības ziedojumiem.
Putnu vērošana noteikti arī Tavu dzīvi padara krāsaināku. ZIEDO ARĪ TU!

JAUNUMI

Aktuālie notikumi ligzdās

JŪRAS ĒRGLIS Haliaeetus albicilla

I Ligzda Durbes novadā

Kopš 2015. gada tiešraidē vērojamā jūras ērgļu ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma kopš 2014. gada. Ligzda būvēta vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 30 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem 2015. gada janvāra nogalē. Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - atrašanas brīdī šī bija tikai ceturtā Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos. Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes.

2015. gadā ērgļu pāris Durbe un Roberts sekmīgi izaudzināja vienu mazuli - Durbertu. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit vai noskatīties īsfilmu. 2016. un 2017. gadā ligzdas saimnieki vairākkārt nomainījās, un ligzdošana nevienā no abiem gadiem netika uzsākta.

2018. gadā šajā ligzdā sekmīgi ligzdoja jūras ērgļu pāris, kas šeit uzturējās kopš 2017. gada marta un kam ligzdas vērotāji devuši vārdus Milda un Raimis. 24. martā Milda izdēja pirmo un 27. martā otro olu. Abas olas izšķīlās (29. aprīlī un 2. maijā), un mazuļi veiksmīgi izauga. Neskatoties uz to, ka naktī no 12. uz 13. jūliju jaunākais mazulis izkrita no ligzdas, vēlāk abi mazuļi dzīvi un veseli atgriezās ligzdā. Augusta beigās ligzda pamazām sabruka, atsedzot mikrofonu, kas bija novietots zem ligzdas, un vecākais mazulis to atrada un sabojāja.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Vairāk informācijas par jūras ērgli var atrast šeit.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Ģirts Strazdiņš. Tās uzturēšanā ir palīdzējuši arī Māris Freibergs, Juris Lauva, Arnis Zacmanis, Leks van Drongelens (Lex van Drongelen) un un Jelle Lips.

JŪRAS ĒRGLIS Haliaeetus albicilla

II Ligzda Ziemeļkurzemē

Ligzda atrodas Kurzemes ziemeļu daļā ligzdošanas teritorijā, kas zināma jau kopš 2013. gada. Pirmā ligzda atradās izcirtumā atstātā vecā, līkā un iztrupējušā apsē, šajā vietā ērgļi sekmīgi ligzdoja divus gadus. 2014. gada oktobrī ligzdas koks nokrita, un putni pārvācās aptuveni 80 metrus tālāk, uzbūvējot ligzdu vecas priedes galotnē. Divu gadu laikā, kad tika apdzīvota šī ligzda, mazuļi netika izvesti ne reizi, un 2017. gadā jūras ērgļi uzbūvēja jaunu ligzdu aptuveni 300 metrus tālāk. Šoreiz putni izvēlējās vecu osi, ligzdu uzbūvējot vienā no galotnes žuburiem. Jau pirmajā gadā ligzdošana šajā vietā bija sekmīga, maija beigās te konstatēti divi jaunie putni.

Tiešsaistes kameras sistēma pie šīs ligzdas tika uzstādīta 2018. gada sākumā, naktī no 21. uz 22. janvāri. Martā ligzdu sāka apmeklēt jūras ērgļu pāris. Abi ligzdas saimnieki ir negredzenoti, līdz ar to šo putnu izcelsme nav zināma. 20. martā tika izdēta pirmā ola, 23. martā – otrā. Mazuļi izškīlās 25. aprīlī un 28. aprīlī, 7. jūnijā tika apgredzenoti. 22. jūnijā jaunākais mazulis izkrita no ligzdas. Tā kā barošanās apstākļi nebija labvēlīgi un vecākiem bija grūtības nodrošināt abus mazuļus ar barību, tika nolemts izkritušo mazuli nogādāt savvaļas putnu rehabilitācijas stacijā Madonas novadā. Vecākais mazulis 13. jūlijā devās savā pirmajā lidojumā un līdz rudenim turpina atgriezties ligzdā.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Vairāk informācijas par jūras ērgli var atrast šeit.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Jānis Kažotnieks. Palīdzību tās uzturēšanā ir snieguši Ģirts Strazdiņš un Arnis Zacmanis.

ŪPIS Bubo bubo

Tiešraides kamera pie ligzdas novietota 2017. gadā. Ūpju ligzda atrodas Kurzemē. Šī ūpja ligzdošanas teritorija ir zināma kopš 1998. gada, kad dabiskā ligzdvieta atrasta uz zemes. Pēc tam, kad ūpji vairākkārt nesekmīgi ligzdoja uz zemes, Juris Lipsbergs uzbūvēja mākslīgo ligzdu eglē, aptuveni 10 metru augstumā. Ligzda ir tik liela, ka tajā varētu saritināties pieaudzis cilvēks. Kopš 2013. gada šajā ligzdā ik sezonu ligzdošana norit sekmīgi. 2017. gadā tiešsaistē vērojām, kā ūpju pārim (Bubo un Bo) izaug un ligzdu atstāj trīs mazuļi.

Pie ūpju ligzdas uzstādītā kamera ir ar jaunām tehniskām iespējām – tai ir iespējams attālināti regulēt pietuvinājumu, un pēc pagājušās ligzdošanas sezonas tika nodrošināta arī nakts redzamība, izmantojot infrasarkano gaismu.

Tiešsaistes kamera iespēju robežās darbojās arī 2017./2018. gada ziemā. Tā kā gada tumšajā laikā pietiekamu enerģijas daudzumu sistēmas darbībai ar saules paneļiem nodrošināt nevar, bieži nācās veikt akumulatoru maiņu.

Lai gan 2018. gada februārī ligzdu sāka apmeklēt ūpju pāris, ligzdošana šajā sezonā nezināmu iemeslu dēļ netika uzsākta. Šobrīd tiešraide tehnisku iemeslu dēļ nav pieejama.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Pēteris Daknis.

VISTU VANAGS Accipiter gentilis

Tiešraidē vērojama viena no Rīgas vistu vanagu ligzdām, kas atrodas pilsētas rūpnieciskajā zonā un ir būvēta papelē. Tā ir atrasta 2013. gadā.

2015. gadā pie ligzdas tik uzstādīta tiešraides kamera, diemžēl ligzdošana bija nesekmīga - mātīte pameta olas, domājams, tādēļ, ka jaunais tēviņš nespēja perējošajai mātītei nodrošināt barību. 2016. gadā sistēma tika aprīkota ar citu kameru un mikrofonu, kas nodrošināja labāku attēla un skaņas kvalitāti, tika mainīts arī kadrējums, nodrošinot labāku skatu uz ligzdu. Ligzdā tika iedētas četras olas, no kurām gan izšķīlās tikai divas. Līdz ligzdošanas sezonas beigām ligzdā palika tikai viens mazulis, jo otrs gāja bojā. 2017. gada aprīļa sākumā tika izdētas piecas olas, no kurām izšķīlās trīs. Visi trīs jaunie putni izauga.

2018. gadā ligzdu apmeklēja vairāki vistu vanagi, bet ligzdošana netika uzsākta. Šobrīd tiešraide tehnisku iemeslu dēļ nav pieejama.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis.

MELNAIS STĀRĶIS Ciconia nigra

Ligzda, pie kuras kamera ir pielikta 2018. gadā, ir ar mazliet līdzīgu priekšvēsturi kā iepriekšējā. Līdzīgi kā tā, arī šī ligzda ir atrasta tikai pirms diviem gadiem, un pirmā sezona, par kuru mums ir pilnvērtīga informācija par to, ir pērnā. Pagājušajā gadā izšķīlās četri mazuļi, izauga trīs. Lai izbarotu arī ceturto, acīmredzot vecākiem pietrūka barības, jo putns gāja bojā jau krietni liels, turpat ligzdā. Nekādu ziņu par plēsēju ietekmi nav, jo pie ligzdas atradās fotoslazds (automātiskā kamera) līdz pat tās izvešanai. Pēdējais jaunais putns ligzdu atstāja 6. septembrī. Tik vēlu tādēļ, ka acīmredzami ir bijusi kāda aizkavēšanās sezonas sākumā. Varbūt atgriezās pavēlu, varbūt bija jāatjauno ligzda. Abi pieaugušie putni bija bez gredzeniem.

Atšķirība ir tajā apstāklī, ka pats ligzdošanas iecirknis gan ir zināms ļoti sen. Iepriekšējā ligzda turpat netālu ir zināma vismaz kopš 1982. gada un tika izmantota līdz 2005. gadam, kad to izpostīja cauna. Droši vien jau tad putns pārcēlās uz šo ligzdu. Ligzda kā tāda ir ļoti tipiska melnā stārķa ligzda - uz priedes sānzara 1,8 m no stumbra, bet mazliet neparasti ir tas, ka tā atrodas jau apkārtējo koku vainagu vidusdaļā - apmēram 18 metru augstumā, nevis ir paslēpta zem vainagiem. Neparasts šogad ir arī kameras sensora novietojums, jo tas atrodas nevis pie koka stumbra, bet uz zara aiz ligzdas. Tas ir nevis tādēļ, lai būtu neparasts skats, bet tādēļ, lai visu dienu saule nespīdētu kamerā - jo ligzdas zars ir vērsts gandrīz precīzi uz dienvidiem.

Arī mežs ir pavisam citāds - īsts boreālais mežs ar pieklājīgi vecām priedēm (varētu būt starp 150 un 200 gadiem) un eglēm. Tāpēc nebūs liels brīnums, ja kamerā ar balsi vai klātienē var atzīmēties vairākas pūču sugas (piemēram, urālpūce), riekstrozis un, šogad visnotaļ ticami, arī krustknābji (M. Strazds).

2018. gadā ligzdošana bija sekmīga. Pirmā melno stārķu mātīte ligzdā ieradās 5. aprīlī un pirmais tēviņš - 7. aprīlī, taču pēc dažām dienām tos padzina cits stārķu pāris. Abi pieaugušie putni bija bez gredzeniem. Sākot no 12. aprīļa tika izdētas piecas olas, no kurām četras izšķīlās (18.-20. maijā). Visi četri mazuļi sekmīgi sasniedza lidspēju un pēdējo reizi redzēti atgriežamies ligzdā 8.-10. augustā.

Kameras sistēma ir uzstādīta 16. martā, piedaloties Jānim Ķuzem, Jānim Rudzītim un Mārim Strazdam. Īpašs paldies arboristam Eduardam Ozoliņam par palīdzību, izvietojot kameras sensoru un mikrofonu. Ligzda atrodas Siguldas novadā.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

ZIVJĒRGLIS Pandion haliaetus

Tiešsaistē vērojamā ligzda atrodas Kurzemē – Saldus novadā. Šī zivjērgļu ligzdošanas teritorija ir zināma jau kopš 1989. gada, kad tika atrasta ligzda bebrainē. 90. gadu sākumā tika uzstādīta mākslīgā ligzda eglē, diemžēl koks nolūza 1996. gadā. Pēc tam zivjērgļi ligzdojuši bebrainē dažādos nokaltušos kokos.

2007. gada novembrī Aigars Kalvāns uzstādīja mākslīgo ligzdu priedē, kuru 2010. gadā pirmo reizi apdzīvoja zivjērgļu pāris. Diemžēl tajā gadā ligzdošana nebija sekmīga. No 2012. līdz 2015. gadam ligzda bija apdzīvota un ligzdošana sekmīga – 2012. gadā tika izvesti trīs zivjērgļa mazuļi, 2013. gadā – viens, 2014. gadā – divi un 2015. gadā – trīs. 2016. gadā ligzda bija apdzīvota, bet ligzdošana nesekmīga. 2017. gadā ligzdošana bija sekmīga – ligzdā izauga divi mazuļi (trešo aiznesa jūras ērglis).

Gados, kad ligzdā bija mazuļi, nevienam no pieaugušajiem putniem nebija gredzenu, līdz ar to putnu izcelsme mums nebija zināma.

2018. gadā ligzdošanu uzsāka tas pats tēviņš, kas šeit ligzdoja iepriekšējā gadā (Teo) un cita mātīta, kura tika nodēvēta par Tiju. Tiešraide bija vērojama no 6. aprīļa, sākumā ligzdā tika novēroti vairāki zivjērgļi. Sākot ar 19. aprīli Tija izdēja 3 olas un sāka tās perēt. Diemžēl 1. maija negaiss sabojāja tiešraides sistēmu. Zivjērgļi šo negaisu veiskmīgi pārdzīvoja, tomēr 30. jūnijā, kad bija plānota mazuļu gredzenošana, ligzda izrādījās tukša – ligzdošana nebija bijusi sekmīga.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Aigars Kalvāns.

MAZAIS ĒRGLIS Clanga pomarina

I Ligzda

Ligzda Zemgalē, pie kuras novietota tiešraides kamera, ir atrasta 2017. gada jūlijā. Pagājušajā vasarā tajā redzēts viens jaunais putns, tomēr ligzdošana nebija sekmīga un jaunais ērglis gāja bojā īsi pirms ligzdas atstāšanas. Pēc ligzdas uzbūves var spriest, ka mazais ērglis šo ligzdošanas vietu izmantojis jau ilgi.

Interesanti ir tas, ka ligzda novietota ļoti zemu eglē – tik zemu ligzda var atrasties tikai vietās, kas ir ilgstoši netraucētas. Ligzda ir būvēta uz resna egles zara aptuveni metru no stumbra, tā ir cieši piespiedusies blakus kokam – apsei un, par spīti zemajam novietojumam, no zemes ir grūti saskatāma. Ligzdas koks atrodas aptuveni 50 metru attālumā no lauka malas.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis. Paldies par atbalstu Valdim Lukjanovam un Jānim Jansonam!

2018. gadā ligzdošana šajā ligzdā nenotika.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Tiešraides kameras darbību pie mazā ērgļa ligzdas nodrošina Latvijas Dabas fonds projekta "Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā" (LIFE AQPOM) ietvaros, kuru finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija.

MAZAIS ĒRGLIS Clanga pomarina

II Ligzda

Tiešraidē redzamā mazo ērgļu ligzda Zemgalē ir zināma kopš 2017. gada jūlija, kad tajā konstatēts viens jaunais putns. Tā ir būvēta bērzā aptuveni 20 metru augstumā. Spriežot pēc ligzdas materiāla, ligzda ir vismaz piecus gadus veca (apakšējās daļas jau ir daļēji sadalījušās).

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis. Paldies par atbalstu Valdim Lukjanovam!

2018. gadā ligzdošana šajā ligzdā nenotika.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Tiešraides kameras darbību pie mazā ērgļa ligzdas nodrošina Latvijas Dabas fonds projekta "Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā" (LIFE AQPOM) ietvaros, kuru finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija.

VĒSTURE

2015
2016
2017

ATBALSTĪTĀJI